jogisms
"Jogisms" ir termins, kas apzīmē absurdus, loģiski kļūdainus vai māksloti sarežģītus spriedumus, argumentus vai definīcijas, kas bieži tiek izmantoti humorā, ironijā vai kā sofistikāta runas veids, lai aizsegtu trūkstošu saturu vai loģiku. Tas var būt saistīts ar pārspīlētu juridisku valodu, bezjēdzīgu filosofēšanu vai apzinātu mulsināšanu.
Īsumā: Jogisms ir "gudrs" bet tukšs vai nepareizs argumenta veids, kas izklausās iespaidīgi, bet faktiski ir bezsaturīgs.
Piemēri:
1. "Es vienmēr stāvu, kad sēžu."
Šis ir loģisks paradokss, kas izklausās dziļi, bet patiesībā ir bezjēdzīgs — tipisks jogisma piemērs.
2. "Brīvība ir nepieciešamība būt brīvam."
Šeit tiek lietots apļveida definējums, kas neko neizskaidro, bet izklausās filosofiski smags.
3. Juridiskā valoda bez satura:
"Saskaņā ar vispārējiem principiem un attiecīgajām normatīvajām prasībām, iespējamības robežās tiks veikta nepieciešamo pasākumu implementācija."
Šis teikums izklausās oficiāli, bet nesaka nekā konkrētu — biežs jogisms birokrātijā.
Jogismi bieži sastopami politikā, filosofijā, juridiskajos tekstos vai ikdienas sarunās, kad runātājs vēlas radīt iespaidu vai izvairīties no tiešas atbildes. Termins cēlies no latīņu vārda "iocus" (joks), uzsverot tā mākslotību un bieži humoristisko raksturu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.