"Jauneklīgums" ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē jaunības periodu, jaunības vecumu vai jaunības raksturīgās īpašības (piemēram, sparu, nepieredzi, dedzību, enerģiju). Tas bieži tiek lietots ar pozitīvu vai nedaudz sentimentālu nokrāsu, atsaucoties uz dzīves posmu, kas saistīts ar augšanu, sapņiem un iespējām.
Piemēri lietojumā:
1. Dzīves posma norādīšanai:
"Viņa jauneklīgums bija pilns ar drošsirdīgiem plāniem un pārmaiņu vēlmi."
2. Rakstura īpašību aprakstam:
"Lai gan viņam jau bija pieredze, projektā viņš ieguldīja savu jauneklīguma entuziasmu un radošumu."
3. Sentimentālā atskatā:
"Atceroties savu jauneklīgumu, viņš nopūtās par zaudēto bezrūpību."
Sinonīmi: jaunība, jaunības gadi, jaunības laiks, adolescence (ja runa ir par pusaudža vecumu).
Antonīmi: nobriedums, vecums, piedzīvojumu trūkums.
Vārds "jauneklīgums" literārajā valodā izmantots biežāk nekā ikdienas sarunvalodā, kur parasti lieto vienkāršāku "jaunība".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.