jancīgs

"Jancīgs" nozīme:
Tas apzīmē cilvēku, kas ir nekaunīgs, bezkaunīgs, uzmācīgs, bezbailīgi uzstājīgs, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — kāds, kas dara ko nepieklājīgu vai pārkāpj sociālās normas, nerādot kaunu.

Piemēri:

1. Sarunā:
"Viņš bija tik jancīgs, ka svešā sieviete sāka viņam pārmest par uzmākšanos."

2. Raksturojumā:
"Tas jancīgais puika bez kautrēšanās prasīja naudu no nepazīstamiem cilvēkiem."

3. Situācijā:
"Neticami jancīgi no viņas puses ienākt tik vēlā vakarā bez paziņojuma!"

Sinonīmi: nekaunīgs, bezkaunīgs, uzmācīgs, bezkaunīgi uzstājīgs.
Antonīmi: kautrīgs, kaunīgs, pieklājīgs, diskrēts.

Įrašas
Paaiškinimas	"Jancīgs" nozīme: Tas apzīmē cilvēku, kas ir nekaunīgs, bezkaunīgs, uzmācīgs, bezbailīgi uzstājīgs, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — kāds, kas dara ko nepieklājīgu vai pārkāpj sociālās normas, nerādot kaunu. Piemēri: 1. Sarunā: "Viņš bija tik jancīgs, ka svešā sieviete sāka viņam pārmest par uzmākšanos." 2. Raksturojumā: "Tas jancīgais puika bez kautrēšanās prasīja naudu no nepazīstamiem cilvēkiem." 3. Situācijā: "Neticami jancīgi no viņas puses ienākt tik vēlā vakarā bez paziņojuma!" Sinonīmi: nekaunīgs, bezkaunīgs, uzmācīgs, bezkaunīgi uzstājīgs. Antonīmi: kautrīgs, kaunīgs, pieklājīgs, diskrēts.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.