izvirtis
"Izvirtis" nozīme:
Tas ir cilvēks, kurš ir pazudis morālā ziņā, sabojājies, bezkaunīgs, bieži vien ar negatīvu ietekmi uz citiem. Vārds lietots, lai raksturotu kādu, kurš ir pārkāpis pieņemtās normas, ētikas vai likumus, sevišķi ja tas skar sabiedrības vai tuvinieku uzticību.
Piemēri lietojumā:
1. Politiskā kontekstā:
Pēc korupcijas skandāla viņu sauca par izvirti, kas izmantojis amatu personīgai labklājībai.
2. Ikdienas situācijā:
Vecāki sacīja, ka viņš kļuvis par izviriti, kopš aizgāja no ģimenes un atsakās rūpēties par bērniem.
3. Vēsturiskā/literārais piemērs:
Romiešu vēstures hronikās Nerons tiek aprakstīts kā izvirtis imperators, kurš veda valsti postā.
Sinonīmi: sabojājies cilvēks, bezkaunīgais, morāls degradants, netikulis.
Antonīmi: godīgs cilvēks, principiāla persona, tikumīgs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.