inkunābula
Inkunābula (no latīņu incunabula — "šūpulis") ir grāmatu drukas mākslas agrīnā perioda izdevumi, kas tapuši pirms 1501. gada 1. janvāra Eiropā, izmantojot kustamos metāla burtus (Gutenberga inventēto tehnoloģiju). Šos drukātos darbus sauc arī par šūpulgrāmatām, jo tie simbolizē grāmatu ražošanas "bērnību".
Galvenās īpašības:
- Spiedti starp 1450. gadu (aptuvenais Gutenberga Bībeles izdošanas laiks) un 1500. gadu.
- Bieži imitēja rokraksta izskatu (piemēram, saīsinājumi, dekoratīvi iniciāļi).
- Reti un vērtīgi — pasaulē saglabājušies ap 500 000 eksemplāru.
Piemēri:
1. Gutenberga Bībele (ap 1455.) — pazīstamākā inkunābula, drukāta Mainzā, Vācijā. Tiek uzskatīta par pirmo nozīmīgo drukāto grāmatu Eiropā.
2. "Nuremberg Chronicle" (1493.) — Hartmana Šedela ilustrēta pasaules vēsture, slavena ar koka gravīru attēliem.
3. "Malleus Maleficarum" (1487.) — pazīstams traktāts par raganām, kas plaši izplatīts drukāts.
Inkunābulas ir svarīgas vēstures un kultūras pētniecībā, jo tās atspoguļo pāreju no rokrakstu uz masveida drukāšanas laikmetu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.