"Ieriņķot" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē iet lēni, vilcināties, kavēties vai staigāt bez mērķa, klaiņot. Tas izsaka ne steidzīgu, bet gan mierīgu, bezrūpīgu vai neizlēmīgu kustību.
Piemēri:
1. Viņš ieriņķoja pa parku, domājot par rītdienas sarunu.
(Viņš lēni staigāja pa parku, domājot par rītdienas sarunu.)
2. Nesteidzies, ieriņķo mierīgi – mums ir vēl daudz laika.
(Nesteidzies, ej lēni – mums ir vēl daudz laika.)
3. Bērni ieriņķoja pa pagalmu, meklējot interesantus akmeņus.
(Bērni klaiņoja pa pagalmu, meklējot interesantus akmeņus.)
Sinonīmi: vilcināties, kavēties, klaiņot, lēni iet, plandomīt.
Lietojums: Biežāk sastopams sarunvalodā vai literārajos tekstos, lai aprakstītu mierīgu, nesteidzīgu kustību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.