Hidroķīmisks (no grieķu: hydor — "ūdens" un chēmeia — "ķīmija") attiecas uz ķīmiskajiem procesiem, reakcijām vai metodēm, kas notiek ūdens šķīdumos vai ar ūdens piedalīšanos. Tas bieži izmantots, lai aprakstītu vielu uzvedību, transformācijas vai analīzi ūdenī.
Īss skaidrojums:
Hidroķīmija pēta, kā ķīmiskās vielas mijiedarbojas ar ūdeni, tostarp šķīšanu, hidrolīzi, nogulsnēšanos un citus procesus ūdens vidē.
Piemēri:
1. Hidroķīmiskā analīze — ūdens paraugu pārbaude, lai noteiktu tajā esošo ķīmisko vielu (piemēram, metālu jonu) koncentrāciju.
Piemērs: Dzeramā ūdens kvalitātes novērtēšana, mērot svina, dzīvsudraba vai nitrātu daudzumu.
2. Hidroķīmiskie procesi dabā — nogulumu iežu veidošanās no ūdenī izšķīdušām sāļiem (piemēram, kaļķakmens veidošanās).
Piemērs: Stalaktīti un stalagmīti alas, kas rodas no kalcija karbonāta nogulsnēšanās ūdenī.
3. Hidroķīmiskās reakcijas rūpniecībā — ūdens izmantošana ķīmiskajā ražošanā (piemēram, elektrolīze ūdens šķīdumos).
Piemērs: Nātrija hlorīda (sāls) elektrolīze ūdens šķīdumā, lai iegūtu sārmu, hloru un ūdeņradi.
4. Hidroķīmiskā korozija — metālu oksidēšanās ūdens vai mitras vides ietekmē.
Piemērs: Dzelzs rūsēšana mitrā gaisā vai ūdenī, veidojot dzelzs oksīdu.
Saistītie termini:
- Hidrolīze — reakcija, kurā ūdens sadala ķīmisko savienojumu (piemēram, cietes hidrolīze cukuros).
- Hidratācija — jonu vai molekulu mijiedarbība ar ūdens molekulām (piemēram, sāls šķīšana ūdenī).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.