"Oksidēšanās" nozīme ķīmijā ir process, kurā viela (vielas atoms, molekula vai jons) zaudē elektronus vai palielina savu oksidācijas pakāpi. Tas bieži notiek, reaģējot ar skābekli, bet var notikt arī ar citiem oksidētājiem.
Īsumā: Oksidēšanās ir elektronu zaudēšana.
Piemēri:
1. Dzelzs rūsēšana:
Dzelzs (Fe) reaģē ar skābekli (O₂) un mitrumu, veidojot dzelzs oksīdu (rūsu).
Šeit dzelzs oksidējas (zaudē elektronus), bet skābeklis reducējas.
2. Ābolu nobrūnēšana:
Gaisā esošais skābeklis oksidē ābola mīkstumā esošos savienojumus, mainot to krāsu. Tas ir enzimātiskās oksidēšanās piemērs.
3. Degšana:
Ogles (ogleklis, C) degot gaisā, veido oglekļa dioksīdu (CO₂).
Ogleklis oksidējas (no 0 līdz +4 oksidācijas pakāpei).
Atcerieties: Oksidēšanās vienmēr notiek kopā ar reducēšanos (elektronu pieņemšanu) — kopā tie veido redoksreakciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.