hidrofilija
Hidrofilija (no grieķu valodas: hydōr — "ūdens" un philia — "mīlestība") ir vielas īpašība labi mijiedarboties ar ūdeni, tas ir, absorbēt to, šķīst ūdenī vai ar to saistīties.
Galvenās pazīmes:
- Hidrofīlas molekulas parasti ir polāras vai ar elektrisko lādiņu.
- Tiecas piesaistīt ūdens molekulas (piemēram, caur ūdeņraža saitēm).
- Bieži atrodami ūdenī šķīstoši savienojumi.
Piemēri:
1. Cukurs (saharoze) — viegli šķīst ūdenī, jo tā polārās OH-grupas veido ūdeņraža saites ar ūdeni.
2. Sāls (nātrija hlorīds) — jonu savienojums, kas ūdenī disociē katjonos un anjonos, kas piesaista ūdens molekulas.
3. Celuloze (kokšķiedrā) — hidrofīls materiāls, kas absorbē ūdeni (piemēram, papīrs samitrinās).
4. Glicerīns — izmanto mitrināšanas līdzekļos, jo spēj noturēt ūdeni.
Pretējais termins: Hidrofobija — ūdens atgrūšana (piemēram, eļļas, tauki).
Hidrofilija ir svarīga ķīmijā, bioloģijā (šūnu membrānas, olbaltumvielas) un tehnoloģijās (absorbenti, mitrinātāji).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.