hidrofobija
Hidrofobija (no grieķu valodas: hydor — "ūdens" un phobos — "bailes") ir vielu īpašība vairīties no ūdens vai nespēja sajaukties ar to. Hidrofobās molekulas parasti ir nepolāras, tāpēc tās netiek piesaistītas polārajām ūdens molekulām.
Īss skaidrojums:
Hidrofobība nozīmē "ūdens atgrūšanos". Viela, kas ir hidrofoba, nešķīst ūdenī, bet var veidot pilienus vai virsmas plēves.
Piemēri:
1. Eļļa un ūdens — eļļa ir hidrofoba, tāpēc, ja to lej ūdenī, tā savācas pilienos un nesajaucas.
2. Lotoslapu efekts — lotosslapu virsma ir ļoti hidrofoba, tāpēc ūdens pilieni ripo no lapas, attīrot to no netīrumiem.
3. Putu plastmasas (polistirola) trauks — neuzsūc ūdeni, jo materiāls ir hidrofobs.
4. Ķermeņa tauki — bioloģiski tauki ir hidrofobi, tie paliek atsevišķi no ūdens šūnās.
5. Lietus mētelis ar hidrofobu pārklājumu — ūdens pilieni notek no auduma, nevis iesūcas.
Bioloģijā hidrofobība ir svarīga, piemēram, šūnu membrānu uzbūvē, kur lipīdu "astes" vairās no ūdens, bet galviņas tam pievelkas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.