Hlorīds ir hlorā saturošs ķīmisks savienojums, kurā hlors parasti ir negatīvi lādētā jona (Cl⁻) formā. Tas bieži veidojas, metāliem vai citiem elementiem reaģējot ar hloru vai sālsskābi.
Galvenās nozīmes:
1. Ķīmijā — jons no hlora, sastopams daudzos sāļos (piemēram, nātrija hlorīds NaCl).
2. Bioloģijā/medicīnā — svarīgs elektrolīts organismā (piemēram, asins plazmā).
3. Ikdienā — parasti asociējas ar galda sāli (nātrija hlorīdu).
Piemēri:
1. Nātrija hlorīds (NaCl) — parastā galda sāls.
2. Kālija hlorīds (KCl) — izmanto kā mēslojumu un medicīnā.
3. Kalcija hlorīds (CaCl₂) — izmanto ceļu apkaisē un kā žāvētāju.
4. Magnija hlorīds (MgCl₂) — sastopams jūras ūdenī un dažos pārtikas piedevās.
Hlorīdi ir plaši izplatīti dabā un nozīmīgi gan rūpniecībā, gan dzīvo organismu dzīvībai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.