fleksūra
"Fleksūra" ir gramatikas termins, kas apzīmē vārda formas maiņu, lai izteiktu dažādas gramatiskās kategorijas (piemēram, skaitli, dzimti, locījumu, laiku, personu u.c.). Tas ir sinonīms vārdam locīšana (nolokāmajiem vārdiem) un konjugācija (darbības vārdiem).
Īsumā: Fleksūra = vārda galotņu maiņa atkarībā no tā lomas teikumā.
Piemēri latviešu valodā:
1. Lietvārdi (locīšana):
- Skatīt (vienskaitlis) → Skatīt (daudzskaitlis)
- Suns (nominatīvs) → Suna (ģenitīvs) → Sunim (datīvs)
2. Darbības vārdi (konjugācija):
- Darīt (es daru, tu dari, viņš dara)
- Iet (pagātne: gāju, gāji, gāja)
3. Īpašības vārdi (salīdzinājumi, dzimtes, locījumi):
- Labs (vīr. dz.) → Laba (siev. dz.) → Labi (daudzsk. vīr. dz.)
- Skaists (pamatpakāpe) → Skaistāks (pārākā pakāpe)
Svarīgi:
- Fleksija atšķiras no vārdu darināšanas (atvasināšanas), kurā mainās vārda leksiskā nozīme (piemēram, skatīt → skatītājs).
- Fleksija ir obligāta gramatisko attiecību izteikšanai teikumā (piemēram, Es redzu suni – akuzatīvs "suni" norāda uz tiešo papildinātāju).
Ja vēlaties konkrētākus piemērus vai skaidrojumu par noteiktu vārda veidu, droši jautājiet!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.