fitocenoze
"Fitocenoze" (angļu: phytocoenosis) ir botānisks termins, kas apzīmē noteiktā biotopā (vietā) augošo augu sugu kopumu, kas veido savstarpēji saistītu un ar vidi mijiedarbojošu kopienu. Tas ir augu līmenis plašākās ekosistēmas jēdziena ietvaros.
Īsumā: Fitocenoze = augu sabiedrība (augu sugu kopums noteiktā vietā).
Piemēri:
1. Eiropas jauktā platlapju meža fitocenoze – tajā ietilpst ozoli, liepas, kļavas, gobas, kā arī meža grīdas augi (pienenes, mellenes, papardes).
2. Purva fitocenoze – sūnas (īpaši sfagnas), kūmeles, viršķi, niedres un citas mitrumam pielāgotas augu sugas.
3. Stepes (tīruma) fitocenoze – dažādas zāles un graudzāles (piemēram, āboliņš, dadzis, auzene), kas veido nepārtrauktu zāļu sega sausos reģionos.
4. Alpu pļavas fitocenoze – augi, kas pielāgojušies augstiem kalniem, piemēram, edelveisi, gentianas, kalnu zāles.
Svarīgi: Fitocenoze vienmēr ir saistīta ar konkrētiem abiotiskiem faktoriem (augsne, klimats, reljefs) un biotiskajām mijiedarbībām (konkurence, simbioze) starp augiem. Tā ir ekoloģijas un fitocenoloģijas (augu sabiedrību zinātnes) pamatjēdziens.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.