ēna
"Ēna" latviešu valodā nozīmē:
1. Tumšu laukumu, kas veidojas, kad gaismas starus aizsedz necaurspīdīgs priekšmets.
- Piemērs: "Kokiem krītošā saules gaisma radīja garas ēnas."
- Piemērs: "Viņa ēna kustējās pa sienu."
2. Allegoriski – kaut kā pavadoņa, ietekmes vai nemanāmas klātbūtnes simbols.
- Piemērs: "Nelaimes ēna noklāva viņu seju."
- Piemērs: "Dzimtenes zaudējuma ēna viņu vajāja visu mūžu."
3. Mākslas terminoloģijā – attēla tumšā daļa (pretstatā "gaismai").
- Piemērs: "Gleznotājs prasmīgi izmantoja ēnas, lai radītu dziļuma ilūziju."
Īsāk: Ēna ir gaismas trūkuma zona vai kaut kā nemanāma pavadītāja/ietekme.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.