zona
"Zona" latviešu valodā nozīmē noteiktu teritoriju, apvidu vai joslu ar specifiskām īpašībām, robežām vai mērķi. Tas var attiekties uz ģeogrāfiskiem, klimatiskajiem, administratīviem vai funkcionāliem iedalījumiem.
Galvenās nozīmes:
1. Ģeogrāfiska/teritoriāla zona – platība ar kopīgām pazīmēm (piemēram, klimata, augu valsts).
2. Administratīva/ierobežota zona – teritorija ar speciāliem noteikumiem vai ierobežojumiem.
3. Funkcionāla zona – vieta ar konkrētu mērķi (piemēram, industriālā, tirdzniecības zona).
Piemēri:
1. "Piejūras zona Latvijā bieži vējaina un mitra."
(ģeogrāfiska/klimata zona)
2. "Pilsētā izveidoja speciālu ekonomisko zonu, lai piesaistītu investīcijas."
(administratīva/ekonomiskā zona)
3. "Šī rūpniecības zona ir paredzēta tikai ražošanas uzņēmumiem."
(funkcionāla zona)
4. "Laika zona noteica, ka starp Rīgu un Ņujorku ir 7 stundu starpība."
(laika josla – arī "zona" kontekstā)
Vārds bieži lietots arī pārnestā nozīmē, piemēram:
"Viņš atrodas savā komforta zonā." (domāta kā psiholoģiska vai situatīva robeža).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.