"Erudīte" (latīņu: erudītus — "izglītots, izkopts") nozīmē cilvēku, kas ir plaši un dziļi izglītots, apgūtīgs, ar lielām zināšanām dažādās jomās, bieži vien ar akadēmisku vai intelektuālu pieredzi.
Īss skaidrojums:
Erudīts cilvēks ne tikai zina daudz, bet arī saprot sarežģītas saiknes starz zināšanām, spēj argumentēti runāt par dažādām tēmām un bieži vien nodarbojas ar patstāvīgu pētniecisku darbu.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs: Leibnics bija vācu erudīts — filozofs, matemātiķis, fiziķis un jurists, kas devis ieguldījumu daudzās zinātnes nozarēs.
2. Mūsdienu piemērs: Umberto Eko — itāļu rakstnieks, filozofs un semiotiķis, kura darbos redzama milzīga erudīcija vēsturē, filozofijā un kultūrzinātnēs.
3. Ikdienas lietojums:
"Viņš ir patiesi erudīts cilvēks — vienlaikus spēj diskutēt par kvantu fiziku, renesanses mākslu un senās Ķīnas filosofiju."
Sinonīmi: izglītots, izkopts, daudzzināšs, enciklopēdisks.
Pretstatā: ierobežotu zināšanu cilvēks, neizglītots, virspusīgs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.