elektors
"Elektors" ir vēsturisks termins, kas apzīmē personu, kurai bija tiesības piedalīties valdnieka (piemēram, imperatora, karaļa) vēlēšanās. Šis termins visbiežāk saistīts ar Svētās Romas impērijas (962–1806) politisko sistēmu.
Galvenās nozīmes:
1. Vēlētājs — cilvēks, kas piederēja ierobežotai augstmaņu grupai (elektorāta), un kurš balsoja par jauna imperatora ievēlēšanu.
2. Augstmaņa tituls — pašu vēlētāju oficiālais nosaukums (piemēram, "Kurfirsts" vācu valodā).
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
Svētās Romas impērijas laikā pastāvēja 7 (vēlāk 8) elektori — ietekmīgi firsti un arhibīskapi (piemēram, Bohemijas karalis, Reinas pfalcgrāfs, Maincas arhibīskaps), kuri vēlēja imperatoru.
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
Terminu dažreiz lieto, lai apzīmētu nozīmīgu vēlētāju jebkurā vēlēšanu sistēmā, kurā noteiktām personām vai grupām ir īpašas pilnvaras.
Piemērs: "Dažās organizācijās padomes locekļus ievēl elektoru kolēģija."
Īsumā: "Elektors" = vēsturisks vēlētājs-valdnieks Svētās Romas impērijā; mūsdienās var nozīmēt arī cilvēku ar īpašām vēlēšanu tiesībām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.