egoisms
"Egoisms" (latviski biežāk "egoisms" vai "sevisība") nozīmē pārāk lielu rūpes par sevi, savām vajadzībām un interesēm, bieži vien ignorējot vai pat upurējot citu labklājību. Tas ir dzīves vai darbības princips, kurā cilvēks savu personīgo labumu un apmierināšanu uzskata par galveno mērķi.
Īss skaidrojums:
Egoisms ir pārspīlēta koncentrēšanās uz sevi, kas noved pie citu cilvēku vajadzību nolaidīgas ignorēšanas.
Piemēri:
1. Darba vidē:
Kolēģis pārņem visu atzinību par kopīgi paveikto darbu, nepieminot komandas pūles, lai pašam iegūtu paaugstinājumu.
2. Gimenes attiecībās:
Persona vienmēr izvēlas nodarboties ar saviem hobijiem vai atpūtu, nepalīdzot ģimenei ar mājas darbiem vai rūpēm, pat ja citiem ir steidzamas vajadzības.
3. Sabiedrībā:
Cilvēks publiskā transportā neatsakās no sēdvietas vecākiem vai grūtniecei, lai gan pats ir vesels, vienkārši tāpēc, ka "viņš bija pirmais".
Atšķirība no pašcieņas:
Egoisms nav tas pats, kas veselīga pašcieņa vai rūpe par sevi. Veselīgā pašcieņa ietver arī cieņu pret citiem, bet egoisms balstās uz izturēšanos, kurā "es" vienmēr ir svarīgāks par "mums".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.