dzimtzemnieks
"Dzimtzemnieks" ir vēsturisks termins, kas apzīmē zemnieku, kas pēc likuma bija piesiets konkrētai muižas zemei un tās īpašniekam (muižniekam). Tas bija pakļauts dzimtbūšanas (dzimtverības) sistēmai, kas pastāvēja Krievijas impērijā (arī Latvijas teritorijā) līdz 19. gadsimta vidum.
Īss skaidrojums:
Dzimtzemnieks bija muižas īpašums – viņš nevarēja brīvi pamest savu dzimto vietu, mainīt nodarbošanos vai apprecēties bez muižnieka atļaujas. Par zemes izmantošanu viņš maksāja ar darbu (bāru) vai nodevām.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"19. gadsimta sākumā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju bija dzimtzemnieki, kas strādāja muižu zemēs."
2. Salīdzinošā nozīmē (pārnestā nozīmē):
"Mūsdienās daži cilvēki jūtas kā dzimtzemnieki savā darbā, ja viņi ir spiesti strādāt bez iespējas mainīt apstākļus."
(Šis ir tikai metaforisks lietojums, lai ilustrētu atkarību vai ierobežotu brīvību.)
Vēsturiskais notikums:
Dzimtbūšana Latvijā tika atcelta Kurzemes un Zemgalē 1817. gadā, bet Vidzemē – 1819. gadā. Pilnīga atbrīvošana notika tikai 1860. gados, kad dzimtzemnieki ieguva tiesības iegūt zemi īpašumā vai brīvi pārcelties.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.