"Dzimtsnoma" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē dzimtas māju, īpašumā esošu māju, kas pārmantota no senākiem paaudzēm vai vienkārši dzimtas īpašumu (piemēram, māju ar saimniecības ēkām, zemi). Tas simbolizē saikni ar senčiem, tradīcijām un ģimenes vēsturi.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā/literārā nozīmē:
"Pēc ilgiem gadiem viņš atgriezās dzimtsnomā, kurā dzīvoja jau viņa vectēvs."
"Dzimtsnoma stāvēja kalna pakājē, apsēta ar vecām ozolām."
2. Mūsdienu kontekstā (alegoriski):
"Šī grāmata ir mūsu garīgā dzimtsnoma — tajā ir gadsimtu gudrība."
"Viņš uzskata, ka valoda ir tautas dzimtsnoma."
Sinonīmi: dzimtmāja, ģimenes māja, sēta (plašākā nozīmē).
Antonīmi: īre, svešs īpašums, jaunbūve.
Vārds "dzimtsnoma" lietots arī latviešu folklorā un dzejā, kur tas bieži saistās ar tēvu zemi, patriotismu un atmiņām par dzimteni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.