dzimtmuižnieks
"Dzimtmuižnieks" ir vēsturisks termins, kas apzīmē dzimtcilvēku (dzimtvergu), kas strādāja dzimtas muižā (īpašumā) un bija piesiets pie konkrētas zemes un saimnieka. Tas bija līdzīgs dzimtbūšanas (dzimtverdzības) sistēmai, kas pastāvēja Latvijā un citās Baltijas reģiona zemēs līdz 19. gadsimtam.
Īsumā:
- Dzimtmuižnieks = dzimtbūšanas sistēmā pakļauts zemnieks, kas piederēja muižai un tās īpašniekam, bez tiesības brīvi pamest dzimteni vai mainīt saimnieku.
- Viņš maksāja nodevas (naudas vai dabas) un veica bezatlīdzīgus darbus (bārušanas) muižas labā.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"19. gadsimta sākumā lielākā daļa Latvijas laukstrādnieku bija dzimtmuižnieki, kas strādāja kungu zemēs un dzīvoja nabadzībā."
2. Mācību materiālos:
"Dzimtbūšanas atcelšana 1817. gadā Kurzemē un 1819. gadā Vidzemē deva brīvību tūkstošiem dzimtmuižnieku, taču daudzi turpināja strādāt kā bezzemnieki."
3. Analoģijā:
"Mūsdienās terminu 'dzimtmuižnieks' dažreiz lieto metaforiski, lai apzīmētu cilvēku, kas justies ieslodzīts darbā vai situācijā bez izejas, līdzīgi vēsturiskajiem dzimtcilvēkiem."
Svarīgi: Šis termins tieši saistīts ar dzimtbūšanu (dzimtverdzību), kas tika likvidēta Latvijā 19. gadsimta pirmajā pusē (atsevišķos reģionos dažādos laikos).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.