"Dūdā" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē pūšamā mūzikas instrumenta (piemēram, svilpe, stabule, bazūne) skaņu vai pamošanas signālu (kā dūdeni, sirēnu).
Biežāk lietots dūdas (daudzskaitlī), bet "dūdā" parasti nozīmē vienu skaņu/vēstījumu.
Piemēri:
1. Mūzikas kontekstā:
"Kad viņš pūta dūdā, skanēja skaidrs, augsts tonis."
(Šeit "dūdā" var nozīmēt konkrētu instrumentu vai tā skaņu.)
2. Signāla/paziņojuma kontekstā:
"Rudens miglā izskanēja kuģa dūdā, brīdinot par tuvošanos."
(Parasti "dūdā" šajā nozīmē lieto kā vienreizēju signālu.)
3. Dzejiskā/ilustratīva lietojumā:
"Vēja dūdā mežā atgādināja tālus pavēstījumus."
(Pārnestā nozīmē — dabiskas skaņas, kas atgādina instrumentu.)
Piezīme:
- Vārds "dūdas" (daudzskaitlī) biežāk apzīmē pašu instrumentu (piemēram, tautas mūzikas instrumentu "dūdas").
- "Dūdā" retāk lietots atsevišķi, biežāk sastopams teikumos, kur apraksta konkrētu skaņu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.