"Stabule" latviešu valodā nozīmē pūšamais mūzikas instruments, parasti no koka vai metāla, ar caurumiem vai vārstiem skaņu veidošanai. Tas bieži tiek lietots kā sinonīms flautai vai citiem gareniem pūšaminstrumentiem (piemēram, stabuļu tipa instrumentiem tautas mūzikā).
Piemēri lietojumā:
1. Mūzikā:
"Viņš spēlēja skaistu melodiju uz koka stabules."
"Latviešu tautas mūzikā bieži izmanto stabules."
2. Pārnestā nozīmē (dzejā/vizuāli):
"Vējš šalcēja kā noskumusi stabule." (salīdzinājums ar instrumenta skaņu)
"Ezera krasts viļņojas kā sudraba stabule." (metaforisks apraksts)
Papildus informācija:
Vārds "stabule" cēlies no senprūšu valodas (stablī — "stienis, stabs"), kas atspoguļo instrumenta garenisko formu. Tas var apzīmēt gan konkrētu instrumentu (piemēram, garenflautu), gan būt vispārīgs termins.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.