"Dižķieģelis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas uzrāda lielu augumu, spēku, fizisku vai garīgu izcilību, varoni, milzi vai ievērojamu personību (gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē).
Nozīmes nianses:
1. Fiziski liels cilvēks – augstāks, stiprāks par vidējo.
2. Ievērojama personība – izcils zinātnieks, mākslinieks, varonis.
3. Leģendārs tēls – varonis teikās, pasakās (piemēram, Lāčplēsis).
Piemēri lietojumā:
1. Fiziskais lielums:
"Basketbolists bija patiesi dižķieģelis – viņš pārsteidza visus ar savu augumu."
2. Garīgais lielums:
"Rainis ir latviešu literatūras dižķieģelis, kura darbi ietekmējuši daudzas paaudzes."
3. Varonība:
"Teikās dižķieģeļi cīnījās ar pūķiem un aizstāvēja tautu."
Sinonīmi: milzis, gigants, titāns, lielis, varonis.
Antonīmi: punduris, niecība, sīkums.
Vārds bieži lietots ar cieņu un apbrīnu, uzsverot ne tikai fiziskos, bet arī garīgos vai morālos apjomus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.