diženība

"Diženība" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē:
- Lielīšanos, iedomību, uzpūstu lepnumu – parasti ar negatīvu nokrāsu, norādot uz pārspīlētu pašapziņu, kas balstīta uz iedomām par savu pārākumu.

Piemēri:
1. "Viņa diženība neļāva viņam atzīt savas kļūdas."
(Nozīme: iedomība, lepnums)

2. "Pēc panākumiem viņš aizgāja diženībā un sāka ignorēt vecos draugus."
(Nozīme: pārspīlēta pašapziņa, lielīšanās)

Sinonīmi: iedomība, lepnums, lielīšanās, augstprātība.
Antonīmi: pazemība, vienkāršība, pieticība.

Vārds bieži lietots literatūrā un runas valodā, lai raksturotu negatīvu cilvēka rakstura iezīmi.

Įrašas
Paaiškinimas	"Diženība" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē: - Lielīšanos, iedomību, uzpūstu lepnumu – parasti ar negatīvu nokrāsu, norādot uz pārspīlētu pašapziņu, kas balstīta uz iedomām par savu pārākumu. Piemēri: 1. "Viņa diženība neļāva viņam atzīt savas kļūdas." (Nozīme: iedomība, lepnums) 2. "Pēc panākumiem viņš aizgāja diženībā un sāka ignorēt vecos draugus." (Nozīme: pārspīlēta pašapziņa, lielīšanās) Sinonīmi: iedomība, lepnums, lielīšanās, augstprātība. Antonīmi: pazemība, vienkāršība, pieticība. Vārds bieži lietots literatūrā un runas valodā, lai raksturotu negatīvu cilvēka rakstura iezīmi.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.