"Dīvs" latviešu valodā nozīmē dievs, dievība (parasti seno reliģiju kontekstā), bet mūsdienu sarunvalodā tas bieži tiek lietots ar pārspīlētu, humoristisku nokrāsu, lai apzīmētu kādu, kas ir ļoti labs, lielisks, iespaidīgs vai pat "leģendārs" savā jomā.
Nozīmes atkarībā no konteksta:
1. Vēsturiski/mitoloģiski – dievs, dievība (piemēram, seno romiešu vai grieķu mitoloģijā).
2. Mūsdienu sarunvalodā – izcila personība, meistars, idolis, "fenomens" (bieži ar lepnumu vai apbrīnu).
Piemēri:
1. Senās kultūras kontekstā:
"Senajā Romā Jupiteru uzskatīja par galveno dīvu."
2. Mūsdienu sarunvalodā (slengā):
"Šis dziedātājs koncertā bija absolūts dīvs – publika gozējās!"
"Mans vectēvs ir dīvs dārzkopībā – viņam izaug jebkas!"
3. Ironiskā/ humoristiskā nozīmē:
"Pēc tā, kā viņš salauza trīs šķīvjus, mēs viņu nosaucām par dīvu neveiksmēs."
Piezīme: Vārds "dīvs" literārajā valodā tiek lietots reti, tas vairāk ietilpst sarunvalodā vai mākslas tekstos, lai radītu noteiktu stilu (piemēram, atsauces uz antīko pasauli vai pārspīlētu apbrīnu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.