diamagnētisms
Diamagnētisms ir vielas īpašība, kas ārējā magnētiskajā laukā vāji atgrūžas no magnēta. Tas rodas, jo magnētiskais lauks inducē vielā nelielas pretēji vērstas magnētiskās strāvas (orbītu kustību elektroniem), kas rada pretēju magnētisko momentu ārējam laukam.
Galvenās iezīmes:
- Visas vielas ir diamagnētiskas, bet citas magnētiskās īpašīmes (piem., paramagnētisms) bieži to pārklāj.
- Diamagnētiskās vielas nav pievelkamas ar magnētu (ja nav citu magnētisko efektu).
- Magnētiskā jutība ir neliela un negatīva.
Piemēri:
1. Ūdens (H₂O) – vāji diamagnētisks.
2. Grafīts (ogleklis) – izteikti diamagnētisks, var novērot levitāciju virs spēcīga magnēta.
3. Bakelīts, vara, zelts, dzīvsudrabs – diamagnētiskas metāles.
4. Lielākā daļa organisko savienojumu (piem., benzols, cukurs).
5. Biologiskie materiāli (koka, augi, cilvēka ķermenis) – to diamagnētisms ir ļoti vājs.
Efekts ikdienā:
Ja spēcīga magnēta priekšā pakarinātu grafitātu (zīmuļa serdi), tas nedaudz atgrūstos no magnēta. Tas ir diamagnētisma izpausme.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.