paramagnētisms
Paramagnētisms ir vielas īpašība, kad tā vāji pievelkas pie magnētiskā lauka, bet pēc lauka noņemšanas zaudē magnētiskās īpašības. Tas notiek, ja vielā ir nesapārotu elektronu magnētiskie momenti, kas ārējā laukā orientējas vienā virzienā.
Galvenās iezīmes:
- Vāja pievilkšanās magnētam (daudz vājāka nekā feromagnētiem);
- Magnētiskā jutība ir pozitīva;
- Parasti izpaužas tikai magnētiskā lauka klātbūtnē.
Piemēri:
1. Skābeklis (O₂) – viens no retajiem paramagnētiskajiem gāzveida vielām.
2. Alumīnijs (Al) – daudzi metāli (Mg, Pt, Na) rāda paramagnētismu.
3. Sāļi ar pārejas metāliem – piemēram, vara sulfāts (CuSO₄) vai dzelzs hlorīds (FeCl₃).
4. Retzemju elementi – piemēram, neodīms (Nd) vai gadolīnijs (Gd) istabas temperatūrā.
Atšķirība no cita veida magnētismiem:
- Feromagnēti (dzelzs, niķelis) – spēcīgi pievelkas un paliek magnetizēti.
- Diamagnēti (ūdens, oglekļa dioksīds) – vāji atgrūžas no magnētiskā lauka.
Paramagnētiskās vielas izmanto, piemēram, magnētiskajā rezonanses tomogrāfijā (MRT) vai zinātniskos pētījumos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.