dēmons
"Dēmons" nozīme:
Tas ir Ļaunais gars, velns, ļaunais garīgais būtnes mitoloģijā, teoloģijā vai fantāzijā, kas bieži tiek attēlots kā kārdinošs, kaitīgs vai cilvēka dvēseli apdraudošs spēks.
Piemēri:
1. Reliģiskā kontekstā:
Kristietībā dēmoni tiek uzskatīti par kritušiem eņģeļiem, kas kalpo sātanam un kārdina cilvēkus uz grēkiem.
2. Mākslā un literatūrā:
Fausts leģendā galvenais varonis pārdod savu dvēseli dēmonam Mefistofelim, lai iegūtu zināšanas un jaunību.
3. Pārnestā nozīmē (ikdienā):
Frāze "cīnīties ar saviem dēmoniem" apzīmē iekšēju cīņu ar sliktām atmiņām, atkarībām vai psiholoģiskām problēmām.
Piemērs: "Pēc traģēdijas viņš ilgus gadus cīnījās ar saviem iekšējiem dēmoniem."
4. Popkultūrā:
Filmas "The Exorcist" dēmons apņem meiteni, izraisot pārdabisku saķeršanos, kas prasa eksorcismu.
Etimoloģija:
Vārds cēlies no grieķu "daimon" (dievišķs spēks/vadītājgars), bet kristietībā ieguvis negatīvu nokrāsu kā "Ļaunais gars".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.