deklamators
Deklamators (no latīņu declamare — "skaļi runāt, deklamēt") ir cilvēks, kas skaļi un izteiksmīgi lasa vai runā no galvas literārus tekstus, parasti dzejoļus, monologus vai citus daiļliteratūras gabalus, ar mērķi pārraidīt to saturu, emocionālo nokrāsu un māksliniecisko vērtību.
Galvenās iezīmes:
- Koncentrējas uz teksta interpretāciju — balss intonāciju, tempu, pauzēm, emocionālo pieskaņu.
- Bieži vien uzstājas publiski — skatuvē, pasākumos, konkursos.
- Atšķiras no vienkārša lasītāja ar māksliniecisko pieeju un izpildes tehniku.
Piemēri:
1. Skolas pasākumā skolēns deklamē Raina dzejoli "Pūt, vējiņi!" ar skarbu intonāciju, lai atspoguļotu vētras spēku.
2. Teātra festivālā aktieris deklamē Šekspīra monologu "Būt vai nebūt" ar dramatiskām pauzām un žestiem.
3. Dzejas vakara dalībniece deklamē Aspazijas dzeju ar maigām, liriskām niansēm, lai izceltu tās jūtīgumu.
Vēsturiski deklamatori bija nozīmīgi kultūras glabātāji, jo mutvārdu izpilde bija viens no galvenajiem veidiem, kā literatūra tika nodota tālāk. Mūsdienās termins bieži lietots saistībā ar dzejas lasīšanas konkursiem vai profesionāliem skaņu ierakstiem (audiogrāmatās).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.