dekadentisks
"Dekadentisks" (angļu: decadent) nozīme īsumā:
Tas apzīm kultūras, sabiedrības vai indivīda morāla un estētiska norietu, pārmērību, izvirtību vai sabrukumu, bieži vien saistot ar pārmērīgu greznību, izsmalcinātību un dzīvesprieka izsīkumu.
Galvenās nianses:
1. Norieta periods – kad kultūra vai māksla zaudē dzīvīgumu, kļūst pārāk mākslīga vai iztukšota.
2. Pārmērība – pārmērīga greznība, izlaidība, kā arī morāla bezrūpība.
3. Estētiska izvirtība – mākslas virzienā (piemēram, 19. gs. beigu dekadence) tas var nozīmēt apzinātu atsvešināšanos no sabiedrības normas, koncentrēšanos uz skaistumu un individuālām izjūtām.
Piemēri lietojumā:
1. Kultūras kontekstā:
"Oskara Vailda daiļrade tiek saistīta ar dekadentisku estētiku, kurā greznība un morāla ambivalence tiek pacelta par ideālu."
2. Sabiedrības aprakstā:
"Vēsturnieki dažkārt Romas impērijas pēdējos gadsimtus raksturo kā dekadentisku periodu, ko pavadīja izlaidība un politiska korupcija."
3. Ikdienas lietojumā (bieži ar ironiju):
"Šis šokolādes kūkas gabals ir patiesi dekadentisks – tik biezs un sviestains, ka šķiet grēks!"
Saistītie jēdzieni:
- Dekadence (mākslas/ literatūras virziens 19./20. gs. mijā)
- Hedonisms, izvirtība, dekadence (kā norieta fāze)
- Pretstats: "vienkāršība", "veselīgs", "morāli stingrs"
Etimoloģija:
No franču décadent (norietu piedzīvojošs), kas cēlies no latīņu decadentia – "kristies, nirt".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.