izvirtība

"Izvirtība" nozīme:
Tas ir darbības vārda "izvirt" (kļūt netikumīgam, sabojāties morāli) abstrakts lietvārds, kas apzīmē morālu sabrukumu, netikumību, izlaidību vai izklaidību dzīvesveidā. Bieži vien lietots, lai raksturotu cilvēka vai sabiedrības morālo pasliktināšanos, grēcīgu vai nepareizu uzvedību.

Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiski/ sabiedrības kontekstā:
"Pēc impērijas lejupslīdes sākās vispārēja izvirtība un garīgais tukšums."
"Daži vēsturnieki Romas impērijas sabrukumu skaidro ar tās iedzīvotāju izvirtību."

2. Individuālam līmenim:
"Pēc mantojuma saņemšanas viņa dzīve pārvērtās izvirtībā – alkohols, azartspēles un bezrūpība."
"Dzejnieks savos darbos bieži kritizēja augstākās šķiras izvirtību un virspusību."

Sinonīmi:
- morāls sabrukums
- izlaidība
- netikumība
- dekadence
- pagrimums

Piezīme:
Mūsdienās vārds reti lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk literatūrā, vēstures analīzēs vai morālos novērtējumos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Izvirtība" nozīme: Tas ir darbības vārda "izvirt" (kļūt netikumīgam, sabojāties morāli) abstrakts lietvārds, kas apzīmē morālu sabrukumu, netikumību, izlaidību vai izklaidību dzīvesveidā. Bieži vien lietots, lai raksturotu cilvēka vai sabiedrības morālo pasliktināšanos, grēcīgu vai nepareizu uzvedību. Piemēri lietojumā: 1. Vēsturiski/ sabiedrības kontekstā: "Pēc impērijas lejupslīdes sākās vispārēja izvirtība un garīgais tukšums." "Daži vēsturnieki Romas impērijas sabrukumu skaidro ar tās iedzīvotāju izvirtību." 2. Individuālam līmenim: "Pēc mantojuma saņemšanas viņa dzīve pārvērtās izvirtībā – alkohols, azartspēles un bezrūpība." "Dzejnieks savos darbos bieži kritizēja augstākās šķiras izvirtību un virspusību." Sinonīmi: - morāls sabrukums - izlaidība - netikumība - dekadence - pagrimums Piezīme: Mūsdienās vārds reti lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk literatūrā, vēstures analīzēs vai morālos novērtējumos.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.