dabīgums
"Dabīgums" nozīmē dabisku raksturu, patiesumu, neveidotu dabu — tas, kas ir radies dabā, nevis cilvēka radīts vai mākslīgi izmainīts.
Īsumā:
Tas apzīmē dabiskumu, dabisko būtību, dabas atbilstību.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Meža klusums un upes skaņa radīja iespaidu par pilnīgu dabīgumu."
(Dabiskā vide bez cilvēka iejaukšanās.)
2. Cilvēka raksturam:
"Viņas smieklos bija īsts dabīgums — nepiepūlēti un atklāti."
(Dabisks, nepiepūlēts uzvedības veids.)
3. Precēs vai materiālos:
"Šīs drēbes ir vērtējamas par dabīgumu — tās ir no neapstrādātas kokvilnas."
(Dabīga izcelsme, bez mākslīgām piedevām.)
4. Filozofiskā kontekstā:
"Senie filozofi centās saskatīt lietu dabīgumu, to patieso būtību."
(Dabiskā būtība, kas nav izmainīta.)
Sinonīmi: dabisko īpašību kopums, patiesums, nepiepūlētība, autentiskums.
Pretstatā: mākslīgums, mākslotība, nepatiesība, piepūle.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.