čello
"Čello" (arī "čells" vai "violončells") ir stīgu mūzikas instruments, kas pieder loka stīgu instrumentu dzimtai. Tas ir lielāks par vijoli un alti, bet mazāks par kontrabasu, un to spēlē sēžot, noturot starp ceļiem.
Galvenās īpašības:
- Diapazons: no lielā C (C2) līdz augstajām notīm (apmēram līdz C6).
- Skaņas krāsa: silta, dzidra un dziedājoša, bieži salīdzināta ar cilvēka balsi.
- Loma mūzikā: gan soloinstrumenta, gan ansambļa (piemēram, stīgu kvartetē) un orķestra kontekstā.
Piemēri nozīmīgās čello mūzikas:
1. J. S. Bachs – "Čello suitas" (6 suitas solo čellam) – ikoniska solo repertuāra pamats.
2. Antonīns Dvořāks – "Čello koncerts h-molā" – viens no populārākajiem čello koncertiem.
3. Kamermūzika – Piemēram, Lūdviga van Bēthovena stīgu kvartetēs čellam ir būtiska basu līnijas un melodiska loma.
Čellu bieži izmanto arī pop, roka un filmu mūikā (piemērs: "The Piano" filmas skaņu celiņā) tā izteiksmīgās skaņas dēļ.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.