bungādiņa
"Bungādiņa" ir latviešu valodas dialektisms (galvenokārt lietots Kurzemē un Zemgalē), kas nozīmē neliela, vienkārša, bieži no koka būvēta mājiņa, būda vai šķūnis.
Īss skaidrojums:
Tas apzīmē nelielu, parasti vienistabas, lauku saimniecības vai darba ēku, kas bieži būvēta no koka un bez īpašām greznībām. Dažreiz tiek lietots ar nicinošu vai samazināmu nozīmi (piemēram, par nabadzīgu, novecojušu māju).
Piemēri lietojumā:
1. Par lauku ēku:
"Vecais Jānis dzīvoja meža malā mazā bungādiņā, ko pats bija nokaltis."
(Vecais Jānis dzīvoja meža malā mazā būdiņā, ko pats bija uzcēlis.)
2. Ar nicinošu nokrāsu:
"Viņu saimniecībā vairs nav ne mājas, tikai kāda bungādiņa, kas drīz sapuvusi."
(Viņu saimniecībā vairs nav īstas mājas, tikai kāda nabadzīga būda.)
3. Kā metafora par maztelpu dzīvokli:
"Rīgā viņš īrē mazu istabiņu — īstu bungādiņu."
(Rīgā viņš īrē ļoti mazu, vienkāršu istabu.)
Sinonīmi literārajā valodā: būda, šķūnis, būdiņa, būdulis (arī dialektisms).
Izcelsme: Vārds radies no latviešu dialekta, iespējams, saistīts ar vārdu "bungas" (koka mucas) vai somugru valodu ietekmi (salīdzināt ar igauņu "pung" — maiss, kūts).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.