"Būkšķēt" nozīmē klusi vai ar pārtraukumiem raudāt, žēloties, vaidēt, bieži ar nožēlu vai neapmierinātību. Tas izsaka vāju, bezspēcīgu raudu, nevis skaļu vai dramatisku.
Piemēri:
1. "Mazais bērns būkšķēja istabas stūrī, jo vecāki viņam neļāva skatīties televizoru."
(Bērns klusi raud, žēlojoties par nelīgšanu.)
2. "Vecā sieviete būkšķēja par savām sāpēm un pagātnes rūgtajām atmiņām."
(Vaicināta sieviete klusi vaid par savām problēmām.)
3. "Nelaimes gadījumā ievainotais būkšķēja zem kritušā koka, lūdzot palīdzību."
(Cilvēks vāji raud, ciešot un gaidīdams palīdzību.)
Sinonīmi: vaidēt, žēloties, raudāt klusi.
Lietojums: Vārds bieži lietots, lai aprakstītu vāju, bezcerīgu vai bērnišķīgu raudu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.