"Bruņnesis" latviešu valodā nozīmē bruņots karavīrs, parasti no viduslaikiem, kas valkā bruņas un cīnās ar ieročiem. Tas bieži asociējas ar bruņiniekiem, bet var attiekties arī uz citiem bruņotiem kareivjiem.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Viduslaiku turnīros bruņneši sacentās, lai pierādītu savu varonību."
2. Alegoriska nozīme (drosme, godīgums):
"Viņš uzvedās kā bruņnesis, aizstāvot vājāko tiesības."
3. Fantāzijas literatūrā:
"Pasakā bruņnesis ar zobenu cīnījās ar pūķi, lai glābtu princesi."
Sinonīmi: bruņinieks, karotājs, karavīrs bruņās.
Antonīmi: miermīlis, civilis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.