brukt


brukt brūku, brūc, brūk, pag. bruku, nepārej.
  1. Jūkot, sadaloties gāzties, krist, slīdēt.
    3. pers. Malkas grēda brūk. Griesti, jumts brūk iekšā. Brūk ķieģeļu siena. Brukt kopā arī pārn.: -- atrasties avārijas stāvoklī. Māja brūk kopā. Pārn.: Cerības, nodomi brūk kopā.
  2. Strauji slīdēt, krist. Akmeņi brūk no kraujas lejā.
  3. Krokojoties slīdēt; šļukt. Zeķes brūk uz leju.
  4. Zust (par krāsu); plukt. Krāsa drēbei bruka nost. Krāsotā dzija karstā ūdenī brūk.
  5. Strauji mesties virsū. Suņi bruka gājējam virsū. B. virsū bez iemesla.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'brukt' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2019 www.vardnica.lv
    Draugi: Angļu valodas kursi