mesties


mesties metos, meties, metas, pag. metos.
  1. Virzīties, doties (parasti strauji). M. pa kāpnēm lejā. M. no istabas ārā. M. uz priekšu. M. kaujā. Suns metās virsū gājējiem. M. palīgā.
  2. Strauji ieņemt (vai mainīt) kādu stāvokli. M. rāpus. M. peldus. M. zemē -- notupties uz ceļiem, četrrāpus, arī nosēsties, nogulties zemē. M. ceļos arī pārn.: -- ļoti pazemīgi lūgties, lūdzot zemoties. M. ap kaklu -- apkampt.
  3. Pārveidojoties, mainoties kļūt (kādam).
    3. pers. Debesmala metas sārta. Birzis metas zaļas. Mati metas sirmi. Laiks metas siltāks.
  4. Atduroties skarties (kam klāt); ķerties (aiz kā).
    3. pers. laiva metas pie upes dibena. Kājas metas aiz ciņiem.
  5. Tikt traucētam (darbībā).
    3. pers. Viņam metas valoda. Balss metas.
  6. Veidoties; rasties.
    3. pers. Pavedienā metas mezgli. Ābelēm sāk mesties āboli. Mugurā metas kūkums.
  7. Iestāties (piem., par tumsu).
    3. pers. Metas jau krēsla.
  8. Ieviesties (piem., paar kukaiņiem).
    3. pers. Zirņos metas tērpi. Vilnas drānās metas kodes.
Frazeoloģismi:

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'mesties' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2020 www.vardnica.lv
Draugi: Angļu valodas kursi
x