mesties
mesties metos, meties, metas, pag. metos.- Virzīties, doties (parasti strauji). M. pa kāpnēm lejā. M. no istabas ārā. M. uz priekšu. M. kaujā. Suns metās virsū gājējiem. M. palīgā.
- Strauji ieņemt (vai mainīt) kādu stāvokli. M. rāpus. M. peldus. M. zemē -- notupties uz ceļiem, četrrāpus, arī nosēsties, nogulties zemē. M. ceļos arī pārn.: -- ļoti pazemīgi lūgties, lūdzot zemoties. M. ap kaklu -- apkampt.
- Pārveidojoties, mainoties kļūt (kādam).
3. pers. Debesmala metas sārta. Birzis metas zaļas. Mati metas sirmi. Laiks metas siltāks. - Atduroties skarties (kam klāt); ķerties (aiz kā).
3. pers. laiva metas pie upes dibena. Kājas metas aiz ciņiem. - Tikt traucētam (darbībā).
3. pers. Viņam metas valoda. Balss metas. - Veidoties; rasties.
3. pers. Pavedienā metas mezgli. Ābelēm sāk mesties āboli. Mugurā metas kūkums. - Iestāties (piem., par tumsu).
3. pers. Metas jau krēsla. - Ieviesties (piem., paar kukaiņiem).
3. pers. Zirņos metas tērpi. Vilnas drānās metas kodes. Frazeoloģismi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'mesties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.