"Bramanība" ir lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē burvību, maģiju, brīnumu vai apburošu spēku. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu kaut ko aizraujošu, burvīgu vai nepieredzēti skaistu.
Piemēri:
1. Dabas bramanība:
"Rudens meža krāsu daudzveidība ir īsta dabas bramanība."
(Nozīme: dabas brīnums, aizraujošs skats)
2. Mākslas bramanība:
"Baleta dejotājas kustībās bija kāda nepieredzēta bramanība."
(Nozīme: apburošs skaistums, gandrīz maģisks talants)
3. Tēlaini par cilvēku:
"Viņa smaids bija tāda bramanība, ka visi apkārtējie to ievēroja."
(Nozīme: burvīgs, valdzinošs smaids)
Sinonīmi: burvība, maģija, brīnums, valdzinājums.
Vēsturiski vārds cēlies no senindiešu (sanskrita) vārda "brāhmaṇa", kas sākotnēji apzīmēja garīdznieku, bet latviešu valodā ieguvis nozīmi, kas saistīta ar pārdabisku spēku vai burvību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.