burvīgs

Burvīgs nozīme:
Apbrīnojami skaists, burvju līdzīgs, maģisks, valdzinošs, kas rada apbrīnu vai sajūsmu.

Piemēri:
1. Daba: "Rīta miglā ezers izskatījās burvīgs."
2. Notikums: "Viņu kāzas bija burvīga vakara pasākums."
3. Sensācija: "Šī grāmata stāsta burvīgu pasaku par draudzību."
4. Emocijas: "Viņai bija burvīga smaida spožums."

Sinonīmi: maģisks, brīnišķīgs, apburošs, valdzinošs.
Antonīmi: neglīts, biedējošs, garlaicīgs, parasts.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'burvigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	Burvīgs nozīme: Apbrīnojami skaists, burvju līdzīgs, maģisks, valdzinošs, kas rada apbrīnu vai sajūsmu. Piemēri: 1. Daba: "Rīta miglā ezers izskatījās burvīgs." 2. Notikums: "Viņu kāzas bija burvīga vakara pasākums." 3. Sensācija: "Šī grāmata stāsta burvīgu pasaku par draudzību." 4. Emocijas: "Viņai bija burvīga smaida spožums." Sinonīmi: maģisks, brīnišķīgs, apburošs, valdzinošs. Antonīmi: neglīts, biedējošs, garlaicīgs, parasts.