"Maģija" nozīme īsumā:
Tas ir koncepts, kas apzīmē pārdabisku spēku, rituālus vai ietekmi, kas pārkāp dabiskos likumus, bieži saistīts ar mistisku enerģiju, burvestībām vai neizskaidrojamiem fenomeniem. Maģiju dažādās kultūrās uzskata par veidu, kā ietekmēt realitāti ar gribas, vārdiem, priekšmetiem vai ceremonijām.
Piemēri lietojumā:
1. Burvestības un rituāli:
"Senajās civilizācijās maģiju izmantoja, lai izsauktu lietu vai dziedinātu slimības."
2. Aizraujoša ietekme:
"Mūziķa izpildījumā bija kāda īpaša maģija, kas piesaistīja visus klausītājus."
3. Fantāzijas literatūrā:
"Grāmatā varoņi apgūst maģiju, lai cīnītos ar tumšajiem spēkiem."
4. Pārnestā nozīmē (ikdienā):
"Vakara maģija pārņēma pilsētu, kad iedegās laternas."
Papildus piezīme:
Vārds var būt gan literārs (piemēram, pasakās), gan metaforisks (aprakstot aizraujošu atmosfēru vai neparastu talantu). Vēsturiski maģija bieži saistīta ar senām reliģiskām un okultajām praksēm.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.