"Bliukšķēt" nozīmē izdot īsu, pēkšņu un parasti klusu skaņu, kas rodas, piemēram, šļakatām, mitram priekšmetam kustoties vai nelielam šļakatainam krišanai.
Piemēri:
1. Ūdens/šļakatas:
Lietus lāses bliukšķēja pa logu stiklu.
Zābaka dibens bliukšķēja dubļos.
2. Mīksts/mitrs priekšmets:
Māja bliukšķēja slapjā sniegā.
Zivs bliukšķēja atpakaļ upē.
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
Viņš bliukšķēja dīvānā un aizmiga. (ar nozīmi "mīksti nokrist/apsēsties")
Vārds bieži lietots, lai aprakstītu mitrus, mīkstus vai šļakatainus skaņas fenomenus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.