blaukšķēt

"Blaukšķēt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē klusi un nepārtraukti raudāt, žēloties vai vaidēt, bieži vien izsakot nepatiku, sāpes vai žēlabas, bet bez skaļām izpausmēm.

Piemēri:
1. Bērns blaukšķēja istabas stūrī, jo vecāki viņam neļāva skatīties televizoru.
2. Vecene blaukšķēja par savām sāpēm, sēžot sola malā.
3. Zēns blaukšķēja visu ceļu mājup, jo bija pazaudējis savu mīļoto rotaļlietu.

Vārds nereti lietots, lai aprakstītu vāju, bet ilgstošu raudu vai žēlošanos, kas var būt arī nedaudz kaitinoša apkārtējiem.

Įrašas
Paaiškinimas	"Blaukšķēt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē klusi un nepārtraukti raudāt, žēloties vai vaidēt, bieži vien izsakot nepatiku, sāpes vai žēlabas, bet bez skaļām izpausmēm. Piemēri: 1. Bērns blaukšķēja istabas stūrī, jo vecāki viņam neļāva skatīties televizoru. 2. Vecene blaukšķēja par savām sāpēm, sēžot sola malā. 3. Zēns blaukšķēja visu ceļu mājup, jo bija pazaudējis savu mīļoto rotaļlietu. Vārds nereti lietots, lai aprakstītu vāju, bet ilgstošu raudu vai žēlošanos, kas var būt arī nedaudz kaitinoša apkārtējiem.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.