blaukšēt
"Blaukšēt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē klusi un nepārtraukti raudāt, žēloties, vaidēt – parasti izsakot ilgstošu, bet ne intensīvu bēdu, skumjas vai neapmierinātību.
Piemēri:
1. "Bērns blaukšēja istabas stūrī, jo vecāki viņam neļāva skatīties televizoru."
(Bērns klusi raudāja/vaidēja par nelielu neapmierinātību.)
2. "Vecā sieviete blaukšēja par savām vecām laiku sāpēm un vientulību."
(Izrādīja ilgstošas skumjas, žēlojoties par savu stāvokli.)
3. "Nelietis visu dienu blaukšēja, ka viņam pārāk daudz jāstrādā."
(Nepārtraukti žēlojās/sūdzējās par darba slodzi.)
Sinonīmi: vaidēt, žēloties, raudāt (klusi), sūdzēties.
Atšķirība no "raudāt": "Blaukšēt" vairāk uzsver ilgstošu, klusu žēlošanos, nevis skaļu vai dramatisku raudu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.