bezvainība
Bezvainība nozīmē nevainīguma stāvokli — tas, ka cilvēks nav vainīgs kādā noziegumā, pārkāpumā vai morālā pārkāpumā.
Var arī lietot, lai apzīmētu naivumu, vientiesību vai nepiedodību (piemēram, bērna vai jauna cilvēka bezvainība).
Piemēri:
1. Juridisks konteksts:
"Viņa bezvainība tika pierādīta, kad parādījās jauni liecības materiāli."
2. Morāls/emocionāls konteksts:
"Bērna acīs varēja redzēt dzīļu bezvainību un uzticību pasaulei."
3. Simboliska/metaforiska lietojums:
"Tā bija vienkārša bezvainība — viņš neapzinājās, kādas sekas varētu būt viņa vārdiem."
Sinonīmi: nevainība, vientiesība, naivums, šķīstums.
Antonīmi: vainīgums, piedodība, viltība, pieredzējis cinisms.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.