"Vientiesība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē vienatni, vientulību, izolāciju vai pārliecību par savu taisnību/veiktā darba pareizību. Vārds bieži lietots, lai raksturotu garīgu vai fizisku atšķirtību no citiem, kā arī pašpārliecinātību, kas var būt pat neiedomājama.
Piemēri lietojumā:
1. Fiziska vai emocionāla vientulība:
"Pēc draugu aiziešanas viņš juta dziļu vientiesību."
"Kalnu kalnu vientiesībā viņš atrada mieru."
2. Pašpārliecinātība, izolēta pozīcija (bieži ar negatīvu nokrāsu):
"Viņa vientiesība diskusijās kaitēja komandas sadarbībai."
"Politiķa vientiesība noveda pie nepopulāriem lēmumiem."
3. Filozofiskā/garīgā nozīme:
"Mākslinieka radošā vientiesība bija viņa iedvesmas avots."
"Garīgajā meklējumos dažkārt nepieciešama iekšēja vientiesība."
Sinonīmi: vientulība, izolētība, atšķirtība, pašpietiekamība.
Antonīmi: kopība, sadarbība, iekļautība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.