benediktietis
"Benediktietis" latviešu valodā nozīmē Benediktiešu ordenis (Ordo Sancti Benedicti) mūks vai mūķene.
Īsumā:
- Benediktieši ir senākā Romas Katoļu baznīcas klosteru ordenis, dibināta 6. gadsimtā Sv. Benedikta no Nursijas.
- Viņu dzīves pamatā ir "Regula Sancti Benedicti" (Sv. Benedikta regula) ar principiem: modrība, klusums, paklausība, stabilitāte un līdzsvars starp darbu, mācīšanos un lūgšanu ("ora et labora" – "lūgšana un darbs").
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
"Viduslaikos benediktieši bija nozīmīgi Eiropas kultūras un izglītības attīstībā, nodarbojoties ar rokrakstu kopēšanu un zinātni."
2. Mūsdienu konteksts:
"Šajā klosterī joprojām dzīvo vairāki benediktieši, kas ievēro tradicionālo ikdienas ritmu."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Ar savu disciplīnu un ritmu viņš dzīvo kā īsts benediktietis!" (par cilvēku, kurš ievēro stingru rutīnu).
Papildus informācija:
Benediktiešu ordenim ir daudzas kongregācijas un reformas (piemēram, cistercieši, trapisti), bet visi balstās uz Sv. Benedikta regulu. Latviešu valodā vārds "benediktietis" galvenokārt lietots vēsturiskos vai reliģiskos tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.