Baudkārība nozīmē pārmērīgu tieksmi pēc dzīves baudām, izpriecām un ērtībām, bieži vien uzskatot to par dzīves galveno mērķi. Tas var ietvert pārmērīgu interesi par ēdienu, dzērienu, fizisko baudu vai materiālu greznību, bieži vien ignorējot garīgās vai morālās vērtības.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs: Senās Romas augstmaņi dažkārt dzīvoja baudkārībā – rīkojot greznus banketus, kur pārmērīga ēšana un dzeršana bija ikdiena, kam sekoja izvemšanās, lai varētu turpināt dzīres.
2. Mūsdienu piemērs: Cilvēks, kurš visu savu laiku un naudu tērē tikai dārgām atpūtas braucieniem, izšķirošām greznībām un pastāvīgai izklaidei, dzīvo baudkārībā, atstājot novārtā garīgo augšanu vai sociālo atbildību.
Sinonīmi: izpriecība, juteklība, maizesējs (sarunvalodā).
Pretējs jēdziens: askētisms, atturība, vienkāršība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.