barokāls
"Barokāls" nozīme:
Tas apzīmē baroka stilu — Eiropas mākslas, arhitektūras, mūzikas un literatūras virzienu, kas attīstījās no aptuveni 17. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta vidum. Raksturīgas izteiksmīgas, dramatiskas, greznas un dekoratīvas formas, dinamika, kontrasti un emocionāls spēks.
Piemēri lietojumam:
1. Arhitektūrā:
- Romas Sv. Pētera bazilika ar tās greznajiem kupoliem, skulptūrām un interjera bagātību ir barokālas arhitektūras piemērs.
- Versaļas pils Francijā ar tās simetriskiem dārziem, zelta detaļām un monumentālām telpām.
2. Mūzikā:
- Johana Sebastiāna Baha fugas un Antonio Vivaldi "Četras gadalaiki" — barokālās mūzikas klasiski paraugi ar sarežģītām melodijām un emocionālo dziļumu.
3. Mākslā:
- Rembrandta gleznas ar spēcīgo gaismas un ēnu kontrastu (chiaroscuro tehnika) un dramatiskām scenām.
- Kārļa fon Losa glezna "Svētais Jēkabs" ar kustības un emocionālās intensitātes izjūtu.
4. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
- "Viņas tērps bija tik barokāls — pārāk daudz volānu, zīmogu un krāsu!" (kā metafora pārspīlētai, pārblīvētai vai pārdekorētai lietai).
Īsumā:
"Barokāls" apraksta greznu, dramatisku un sarežģītu stilu, kas raksturīgs 17.–18. gadsimta Eiropas kultūrai, bet mūsdienās var tikt lietots arī, lai raksturotu pārspīlētu, dekoratīvu vai pārblīvētu izskatu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.